Kompostējams vai bioloģiski noārdāms: kurš videi draudzīgais iepakojums patiesībā ir labāks?

Tādi termini kā bioloģiski noārdāms un kompostējams bieži tiek lietoti tā, it kā tie nozīmētu vienu un to pašu, tomēr tie noved pie ļoti atšķirīgiem rezultātiem. Daži produkti atstāj mikroplastmasu, savukārt citi sadalās tikai īpašos kompostēšanas apstākļos, kādus lielākā daļa lietotāju nekad nesasniedz. Šī neskaidrība ietekmē zīmolus, patērētājus un pat...Videi draudzīga iepakojuma piegādātāji, apgrūtinot patiesi atbildīgu materiālu izvēli.

Izpratnekompostējams vs bioloģiski noārdāmsvairs nav mazsvarīga detaļa — tā tieši ietekmē atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, ilgtspējības mērķus un reālus rezultātus vides jomā.

1. Ko īsti nozīmē “bioloģiski noārdāms”?

1.1 Kā sadalās bioloģiski noārdāmi materiāli

Daudzi cilvēki jautā: ko īsti nozīmē bioloģiski noārdāms?
Bioloģiski noārdāms materiāls ir kaut kas tāds, ko var sadalīt mikroorganismi, piemēram, baktērijas un sēnītes. Šie organismi barojas ar materiālu un lēnām pārvērš to mazākās vielās.

Pie izplatītākajiem bioloģiski noārdāmajiem produktiem pieder:

• Pārtikas atliekas
• Papīrs
• Daži augu izcelsmes materiāli
• Dažas plastmasas marķētas kā bioloģiski noārdāmas

Tomēr vārds “bioloģiski noārdāms” sniedz tikai daļu no visa stāsta. Tas nepaskaidro, cik ātri materiāls sadalās, kādi apstākļi ir nepieciešami vai vai paliek kaitīgas atliekas.

1.2 Kāpēc “laika ierobežojuma neesamība” ir liela problēma

Lielākā problēma ar terminu “bioloģiski noārdāms” ir tā, ka nav juridisku vai standarta laika ierobežojumu tam, cik ilgs laiks šim sadalīšanās procesam būtu nepieciešams. Daži produkti, kas apzīmēti kā bioloģiski noārdāmi, var pilnībā izzust dažu mēnešu laikā, bet citiem tas var aizņemt 5, 10, 50 vai pat simtiem gadu. Ražotāji var lietot šo vārdu ļoti brīvi, jo neviens starptautisks standarts nenosaka konkrētu laika grafiku. Tas nozīmē, ka plastmasas maisiņš, kas apzīmēts ar “bioloģiski noārdāms”, joprojām varētu gandrīz nemainīgs atrasties atkritumu poligonā pēc gadu desmitiem. Bez skaidra termiņa marķējums kļūst drīzāk par mārketinga vārdu, nevis par uzticamu solījumu. Tāpēc daudzi vides eksperti apgalvo, ka šis termins bieži vien maldina parastos pircējus.

1.3 Mikroplastmasas slēptais risks

Kad bioloģiski noārdāmi materiāli sadalās pārāk lēni vai nepilnīgi, tie bieži vien pārvēršas tūkstošiem sīku plastmasas fragmentu, ko sauc par mikroplastmasu, nevis pilnībā izzūd. Šie gabaliņi parasti ir mazāki par 5 mm un ļoti ilgi var saglabāties augsnē, upēs, ezeros un okeānos. Dzīvnieki tos sajauc ar pārtiku, putni un zivis tos ēd, un daļiņas var pārvietoties pa barības ķēdi, lai sasniegtu cilvēkus. Mikroplastmasa ir atrasta dzeramajā ūdenī, sālī un pat cilvēku asinīs un plaušās. Šī riska dēļ daudzi zinātnieki tagad apgalvo, ka nosaukt kaut ko par "bioloģiski noārdāmu" automātiski nenozīmē, ka tas ir drošs vai patiesi videi draudzīgs.

2. Kas padara “kompostējamo” atšķirīgu un stingrāku

2.1 Jāpārvēršas īstā kompostā, ne tikai mazākos fragmentos

Kompostējamam iepakojumam ir jāspēj daudz vairāk nekā tikai sadalīties. Tam ir pilnībā jāsadalās barības vielām bagātā kompostā — tumšā, drupanā, augsnei līdzīgā materiālā, ko dārznieki mīl un kas palīdz augiem augt spēcīgiem. Procesa beigās nedrīkst būt redzamu gabalu un kompostā nedrīkst būt kaitīgu ķīmisku vielu. Šo gala produktu var droši lietot saimniecībās, dārzos un mežos, neradot piesārņojumu. Mērķis nav tikai izzušana, bet gan kaut kā noderīga un pozitīva radīšana dabai. Tā ir galvenā atšķirība, kas padara kompostējamo par daudz stingrāku kategoriju.

2.2 Četras galvenās sertifikācijas prasības

Lai produktu oficiāli sauktu par kompostējamu, tam ir jāiztur četri galvenie zinātniskie testi, kas noteikti starptautiskajos standartos.

• Pirmkārt, vismaz 90% materiāla noteiktā laikā ir bioloģiski jāsadala dabiskos elementos, piemēram, oglekļa dioksīdā, ūdenī un biomasā.
• Otrkārt, tam ir fiziski jāsadalās — tas nozīmē, ka pēc kompostēšanas nepaliek lieli gabali.
• Treškārt, iegūtajam kompostam ir jāiziet ekotoksicitātes tests, kas apliecina, ka tas nekaitē augiem vai augsnes dzīvībai.
• Ceturtkārt, rūpnieciskās kompostēšanas apstākļos visam procesam parasti jāpabeidzas aptuveni 180 dienu laikā.

Šie stingrie noteikumi nodrošina, ka apgalvojumi ir reāli un izmērāmi.

2.3 Visvairāk atzītās kompostējamo materiālu sertifikācijas pasaulē

Visuzticamākie sertifikāti ietver BPI (Biodegradable Products Institute) Ziemeļamerikā, kas rūpnieciskajai kompostēšanai izmanto ASTM D6400 standartu. Eiropā izplatīts ir standarts EN 13432, kas bieži tiek attēlots kopā ar TÜV Austria logotipu “Seedling”. Komerciālām iestādēm varat redzēt arī “OK compost INDUSTRIAL” vai jaunāku “OK compost HOME” kompostēšanai pagalmā. Šīs etiķetes nozīmē, ka neatkarīgas laboratorijas ir vairākkārt pārbaudījušas produktu. Ieraugot kādu no šīm zīmēm, varat būt pārliecināti, ka prece patiešām darbosies, kā solīts, pareizajos apstākļos.

3. Rūpnieciskā kompostēšana salīdzinājumā ar mājas kompostēšanu: kāda ir īstā atšķirība?

3.1 Rūpnieciskā kompostēšana: augsta temperatūra, ātra, plaši pieejama

Rūpnieciskās (vai komerciālās) kompostēšanas iekārtas ir lielas profesionālas iekārtas, kas kontrolē temperatūru, mitrumu, skābekli un kaudžu apgriešanu. Tās uztur komposta kaudzi ļoti karstu — parasti no 55°C līdz 70°C —, kas ievērojami paātrina sadalīšanos. Lielākā daļa sertificētā kompostējamā iepakojuma, piemēram,PLA krūzes, galda piederumi un daudzas somas ir īpaši izstrādātas šādiem karstajiem apstākļiem. Šādās telpās priekšmeti parasti pilnībā sadalās 90–180 dienu laikā. Daudzās attīstīto valstu pilsētās tagad ir rūpnieciskās kompostēšanas programmas, kas kopā savāc pārtikas atliekas un kompostējamo iepakojumu.

3.2 Kompostēšana mājas apstākļos: zemāka temperatūra, lēnāka darbība, ierobežots materiālu daudzums

Mājas kompostēšana notiek pagalma tvertnēs vai kaudzēs, kur temperatūra parasti ir daudz zemāka — bieži vien tikai 20–40 °C atkarībā no laikapstākļiem un cik labi kaudze tiek apsaimniekota. Zemākās temperatūras dēļ daudzu materiālu sadalīšanās notiek lēnāk un mazāk pilnībā. Tikai neliels skaits produktu iegūst īpašo “OK compost HOME” sertifikātu, kas nozīmē, ka tie var pilnībā sadalīties parastā mājas komposta tvertnē aptuveni viena gada laikā. Lielākā daļa PLA un citu izplatīto bioplastmasu slikti darbojas mājas temperatūrā un var atstāt mazus daļiņus.

3.3 Kāpēc kompostēšanas etiķetēm ir lielāka nozīme, nekā jūs domājat

Nepareiza priekšmeta ievietošana nepareizā kompostēšanas sistēmā rada reālas problēmas. Rūpnieciskai lietošanai sertificēti produkti, kas tiek pievienoti mājas atkritumu tvertnei, bieži vien pienācīgi nesadalās un var piesārņot gatavo kompostu. No otras puses, mājas lietošanai sertificēti produkti parasti darbojas arī rūpniecības objektos. Precīzas etiķetes pārbaude novērš atkritumu rašanos, komposta plūsmu piesārņošanu un nodrošina, ka vides ieguvumi patiešām tiek sniegti. Nelielā atšķirība etiķetes formulējumā var noteikt, vai priekšmets palīdz planētai vai rada jaunas problēmas.

4. Bieži sastopamie materiāli, ko izmanto kompostējamā iepakojumā

4.1 Visbiežāk kompostējamā iepakojumā izmantotie materiāli

PLA jeb polipienskābe ir viena no mūsdienās populārākajām kompostējamajām plastmasām. To ražo, fermentējot augu cukurus no kukurūzas, cukurniedrēm vai maniokas pienskābē un pēc tam pārvēršot to izturīgā, caurspīdīgā plastmasā. PLA labi noderaukstu dzērienu krūzes, salātu konteineri, un vienreizlietojamos galda piederumus, jo tie izskatās un jūtas līdzīgi parastajai plastmasai. To var pilnībā kompostēt rūpniecības objektos, kuros sasniedz augstu temperatūru. Tomēr PLA ir diezgan trausls un nav piemērots ļoti karstiem ēdieniem, ja vien tas nav īpaši apstrādāts.

4.2 PBAT: elastīgs kompostējams polimērs

PBAT (polibutilēna adipāta tereftalāts) ir elastīga, elastīga bioplastmasa, ko bieži sajauc ar PLA, lai izgatavotu izturīgākus maisiņus, plēves un pārtikas iepakojumu. Tā uzlabo izturību, lai kompostējamie maisiņi viegli neplīstu, pārvadājot pārtikas preces vai ēdienu līdzņemšanai. Tāpat kā PLA, arī PBAT ir izstrādāts tā, lai rūpnieciskās kompostēšanas apstākļos pilnībā sadalītos standarta 180 dienu laikā. PLA un PBAT kombinācija rada daudzus praktiskus kompostējamus priekšmetus, ko mūsdienās redzam lielveikalos un kafejnīcās.

4.3 Bagase, papīra masa un citas dabiskās šķiedras

Cukurniedru izspaidas ir šķiedrains materiāls, kas paliek pāri pēc tam, kad cukurniedres tiek sasmalcinātas, lai iegūtu cukuru. To presē izturīgos šķīvjos, bļodās, gliemežvāku kastītēs un paplātēs, kas labi panes gan karstus, gan taukainus ēdienus. Līdzīgu produktu ražošanā plaši izmanto arī citas dabīgās šķiedras, piemēram, bambusu, palmu lapas un kviešu salmus. Šie uz šķiedru bāzes veidotie materiāli bieži vien ir piemēroti gan rūpnieciskām, gan mājas kompostēšanas sistēmām. Tiem nepieciešams mazāk apstrādes darbību nekā bioplastmasai, un tie parasti atstāj ļoti maz kaitīgas ietekmes uz vidi.pēdas nospiedums.

5. Pieci izplatīti mīti par bioloģiski noārdāmiem un kompostējamiem produktiem

5.1 “Bioloģiski noārdāms nozīmē, ka tas ir drošs okeānā”

Daudzi cilvēki uzskata, ka bioloģiski noārdāmi produkti droši pazudīs, ja nonāks jūrā. Patiesībā ļoti maz bioloģiski noārdāmu plastmasu ir izstrādātas vai sertificētas tā, lai tās sadalītos aukstā, sāļā, zema skābekļa okeāna ūdenī. Lielākā daļa vienkārši sadalās arvien mazākos gabaliņos, radot mikroplastmasu, kas gadu desmitiem kaitē jūras dzīvniekiem. Tikai nedaudziem retiem, speciāli izstrādātiem materiāliem ir jūras bioloģiskās noārdīšanās sertifikāts, un tie nav izplatīti ikdienas iepakojumā.

5.2 “Visi kompostējamie priekšmeti der manā pagalma atkritumu tvertnē”

Šis ir viens no visizplatītākajiem pārpratumiem. Lielākajai daļai kompostējamās plastmasas un iepakojuma ir tikai marķējums “rūpnieciskā kompostēšana”, un to pilnīgai sadalīšanai nepieciešams augsts karstums. Ievietojot tos tipiskā mājas komposta kaudzē, tie bieži vien paliek lielākoties neskarti vai atstāj redzamas daļiņas. Tikai produkti ar īpašu “MĀJAS” komposta sertifikātu ir uzticami lietošanai piemājas dārzā. Pirms kaut kā pievienošanas mājas kompostam vienmēr izlasiet sīko druku uz etiķetes.

5.3 “Tas sadalīsies poligonā”

Poligoni ir tumši, sausi un gandrīz pilnībā bez skābekļa — tas ir pretēji labiem kompostēšanas apstākļiem. Pat sertificēti kompostējami priekšmeti parasti pārstāj sadalīties, ja tos aprakti dziļi poligonā. Daudzi pētījumi liecina, ka kompostējamā plastmasa šādā vidē ar zemu skābekļa saturu var palikt atpazīstama gadiem ilgi. Tāpēc ir svarīgas atbilstošas ​​savākšanas un kompostēšanas programmas; pretējā gadījumā ieguvums videi lielākoties tiek zaudēts.

5.4 “Kompostējami produkti vienmēr ir labāki par plastmasu”

Lai gan kompostējamās iespējas parasti ir daudz labākas nekā parastā plastmasa, tās nav brīnumlīdzeklis. To ražošana joprojām patērē resursus, enerģiju un zemi (īpaši augu izcelsmes materiāliem). Ja cilvēki turpina pirkt un izmest milzīgu daudzumu vienreizlietojamu priekšmetu, kopējā ietekme joprojām ir negatīva. Videi draudzīgākā izvēle vienmēr ir vispirms samazināt patēriņu, atkārtoti izmantot, ja iespējams, un izmantot kompostējamo tikai tad, ja vienreizēja lietošana ir neizbēgama.

5.5 “Sertifikātiem īsti nav nozīmes”

Daži pircēji domā, ka visi “zaļie” marķējumi būtībā ir vienādi vai tikai mārketinga triki. Patiesībā trešo pušu sertifikācijas, piemēram, BPI, TÜV OK komposts un Seedling, ietver stingras, atkārtotas laboratorijas pārbaudes, kurām parastie apgalvojumi nevar atbilst. Bez sertifikācijas produktu var saukt par kompostējamu vai bioloģiski noārdāmu, pat ja tas neiztur pamata sadalīšanās testus. Uzticami marķējumi sniedz patērētājiem reālu pārliecību, ka produkts darbosies kā solīts.

6. Kompostējams vai bioloģiski noārdāms: kurš no tiem patiesībā ir labāks planētai?

6.1 Ilgtermiņa ietekmes uz vidi salīdzinājums

Aplūkojot pilnu dzīves ciklu, sertificētam kompostējamam iepakojumam parasti ir daudz mazāka ilgtermiņa negatīvā ietekme nekā lielākajai daļai bioloģiski noārdāmu variantu. Kompostējami priekšmeti pārvērš atkritumus vērtīgās augsnes barības vielās, samazina metāna emisijas no poligoniem un novērš noturīgu mikroplastmasas rašanos. Reālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmās atšķirība starp kompostējamo un bioloģiski noārdāmo iepakojumu bieži vien nosaka, vai materiāli kļūst par vērtīgu kompostu vai ilgtermiņa piesārņojumu. Savukārt bioloģiski noārdāmie produkti bieži vien sadalās fragmentos, pilnībā neizzūdot, atstājot piesārņojumu uz gadu desmitiem vai gadsimtiem.

6.2 Kāpēc pareiza utilizācija ir svarīgāka par materiālu vien

Pat visperfektāk izstrādātais kompostējamais produkts nesniedz gandrīz nekādu labumu, ja tas nonāk parastos atkritumos, poligonā vai pārstrādes konteineros. Materiāls sniedz solīto vides ieguvumu tikai tad, kad tas nonāk pareizajā kompostēšanas iekārtā vai mājas kompostēšanas sistēmā. Bez atbilstošas ​​savākšanas infrastruktūras un patērētāju informētības gan kompostējamais, gan bioloģiski noārdāmais iepakojums var kļūt par tikai vēl vienu atkritumu veidu. Izglītība un ērtas kompostēšanas programmas ir tikpat svarīgas kāpareizā materiāla izvēle.

6.3 Ja neviena no iespējām nav labākā izvēle

Daudzās situācijās ne kompostējams, ne bioloģiski noārdāms iepakojums nav ideāls risinājums. Vienīgais labākais risinājums planētai ir pilnībā atbrīvoties no nevajadzīgiem vienreizlietojamiem priekšmetiem. Atkārtoti lietojami konteineri, auduma maisiņi, metāla salmiņi un uzpildes sistēmas kopumā rada daudz mazāk atkritumu. Ja vienreizlietojami priekšmeti ir patiešām nepieciešami (piemēram, higiēnas vai pārtikas nekaitīguma apsvērumu dēļ), nākamais labākais solis parasti ir sertificēts kompostējams iepakojums ar piekļuvi atbilstošām iekārtām. Kopējā patēriņa samazināšana vienmēr ir pirms izvēles starp dažādiem "zaļajiem" materiāliem.

7. Kompostējams pret bioloģiski noārdāmu: galvenās atšķirības īsumā

Lai atšķirības būtu vieglāk saprotamas uzreiz, zemāk esošajā tabulā ir salīdzināts kompostējamais un bioloģiski noārdāmais iepakojums pēc galvenajiem faktoriem.

Šajā tabulā ir izceltas galvenās atšķirības starp kompostējamo plastmasu un bioloģiski noārdāmo plastmasu, un tā palīdz skaidrāk pieņemt lēmumus.

8. Galvenie secinājumi

• Ko īsti nozīmē “bioloģiski noārdāms”? Tas nozīmē, ka produkts var sadalīties, bet ne vienmēr lietderīgi vai savlaicīgi.
• Rūpnieciskā kompostēšana salīdzinājumā ar mājas kompostēšanu ir svarīga, jo ne visi kompostējamie produkti ir piemēroti lietošanai mājās.
• Kompostējamie iepakojuma materiāli, piemēram, PLA, PBAT un cukurniedru rauši, ir paredzēti, lai droši atgrieztos dabā.
• Kompostējamības sertifikācijas standarti padara kompostējamības apgalvojumus ticamus.
• Vai bioloģiski noārdāmā plastmasa tiešām ir videi draudzīga? Bieži vien nē, it īpaši, ja runa ir par mikroplastmasu.

Kompostēšanas pamatu un pareizas kompostēšanas apgūšana ir tikpat svarīga kā pareizā iepakojuma izvēle. Lasītājiem, kuri vēlas padziļināti iepazīties ar kompostēšanas pamatiem un atkritumu šķirošanu, šī rokasgrāmata…ilgtspējīgi iepakojuma risinājumipiedāvā praktiskus turpmākos soļus.

9. Bieži uzdotie jautājumi (BUJ)

9.1 Vai bioloģiski noārdāmus produktus var likt kompostā?

Vairumā gadījumu nē. Ja vien produkts nav sertificēts kā kompostējams, bioloģiski noārdāmo iepakojumu nedrīkst ievietot komposta tvertnēs.

9.2 Kā var noteikt, vai kaut kas patiešām ir kompostējams mājās?

Meklējiet tādus marķējumus kā “OK Compost HOME” vai “Home Compostable”. Produktiem, kas marķēti tikai kā “kompostējami”, bieži vien ir nepieciešama rūpnieciska kompostēšana.

9.3 Vai kompostējamā plastmasa sadalās okeānā?

Nē. Kompostējamās plastmasas ir paredzētas kompostēšanas vidēm, nevis jūras ekosistēmām. Tās var ilgstoši saglabāties ūdenī.

9.4 Vai kompostējamie produkti ir labāki par pārstrādājamiem?

Ne vienmēr. Pārstrāde bieži vien ir labāka tādiem materiāliem kā stikls, metāls un dažas plastmasas. Kompostēšana ir vislabākā ar pārtiku piesārņotam iepakojumam un organiskajiem atkritumiem.

9.5 Kāpēc uzņēmumiem vajadzētu rūpēties par kompostējamu, nevis bioloģiski noārdāmu iepakojumu?

Pareizā iepakojuma izvēle:

• Pareizā iepakojuma izvēle:
• Samazina atkritumus
• Izvairās no maldinošiem apgalvojumiem par vidi
• Atbalsta ilgtspējības mērķus
• Uzlabo vides rādītājus